Kopā ar Dievu ceļā (turpinājums)
Vatikāna II koncils rosina atvērtību pasaulei kopīgā ceļā un kristīgā misijā ar kristīgās atklāsmes perspektīvu. Visaptverošs Kristus noslēpums stādāms
priekšā, ņemot vērā arī „šīs zemes lietas” un to iespaidu uz kristiešiem (CD, 12).
Kopā ar Dievu ceļā (turpinājums)
Visa pasaule dod iespēju kristiešiem apzināties savu misiju kopīgā ceļā (GS, 90: 1). Kristus Miesas pilnveidē jāsadarbojas visiem dzīvā Kristus locekļiem un visiem Baznīcas bērniem jāapzinās sava atbildība par visu pasauli, attīstot sevī īstu katolisku garu (AG, 36).
KATEHĒTISKĀS TIKŠANĀS SV. JĒKABA KATEDRĀLĒ
Visi laipni aicināti, kas vēlas tapt kristīti, pieņemt pirmo Svēto Komūniju (iet pie Dievgalda), laulāties, iepazīt vai padziļināt Katoliskās Baznīcas ticības mācības pamatus. Sazināšanās tel. 29654800; 29991637
Kopā ar Dievu ceļā (turpinājums)
Baznīca savā būtībā ir „vispārējs pestīšanas sakraments” (LG, 48; GS, 45: 1; AG, 1), jo Dievs mīl un vēlas pestīšanu visiem cilvēkiem (SC, 5; AG, 7), tāpēc Baznīca atbilst šai definīcijai tikai tad, kad dara skaidru šo Dieva mīlestības gribu caur kristiešu kopīgo ceļu pasaulē.
Kopā ar Dievu ceļā (turpinājums)
Jeruzalemes sapulce norāda uz veidu, kādā risināt atšķirības un tiekties pēc „patiesības mīlestībā” (Ef 4: 15). Tā atgādina, ka konfliktu risināšanai Baznīcas metodes balstās uz dialogu, kad notiek vērīga un pacietīga ieklausīšanās, un uz Gara gaismā veiktu izšķiršanu kopīgā ceļā.
Kopā ar Dievu ceļā (turpinājums)
Apustuļu darbu grāmata apraksta, ka Jeruzalemes Baznīca ar Barnabas starpniecību pieņēma sv. Pāvilu pēc tam, kad bija notikusi viņa pārveidojošā satikšanās ar Jēzu.
Kopā ar Dievu ceļā (turpinājums)
Kāda anonīma kristieša „Vēstule Diognētam” no 2.–3. gadsimta norāda uz kristieti ceļā, kas izvēršas šajā pasaulē. Kristietis gatavs dzīvot jebkurā valstī, apgūt jebkuru valodu, iekļauties jebkurā sabiedrībā, tomēr reliģiskos un morālos uzskatos un uzvedībā atšķiras no apkārtējās pasaules, tāpēc cieš diskrimināciju un pat vajāšanas.
Kopā ar Dievu ceļā (turpinājums)
Svētais Gars bieži darbojas caur cilvēkiem. Tas notika tad, kad Jeruzalemes kopienā izcēlās diskusija par ikdienas labumu sadali atraitņu vidū (sal. Apd 6: 1- 7). Vienotība tiek atjaunota, pateicoties apustuļu iesaistei, kuri lūdz kopienu ievēlēt septiņus vīrus, kas ir „pilni Sv. Gara” (Apd 6: 3; sal. 6: 5), un nozīmē šos septiņus kalpot pie galda.