Draudzes aktivitātes
Liturģiskā kalpošana
Par liturģijas norisi rūpējas ministrantu komanda, par kuras atbildīgais ir Jānis Arums, kā arī lektori – laji, vīrieši un sievietes, kuri lasa attiecīgās dienas Svēto Rakstu lasījumus Svētajā Misē.
Muzikālā kalpošana
Par Svētās Mises muzikālo skanējumu rūpējas draudzes koris, kas pulcina dziedātājus jau 38 gadus, kā arī kopienas “Effata”, sv Kamila lūgšanu grupas un Apustulisko Oblāšu kustības “Pro Sanctitate” mūziķi.
“Caritas”
Reizi mēnesī notiek draudzes “Caritas” grupas organizētā Bībeles stunda, kurā draudzes locekļi un “Caritas” aprūpētie trūcīgie var viens otru iepazīt, satikt domubiedrus un apgūt Bībeles mācību.
Svētdienas skola
Draudzē darbojas svētdienskola, kurā tiek sagatavoti bērni un jaunieši katoliskās Baznīcas sakramentu saņemšanai. Svētdienskolas pieaugušajiem ilggadējs skolotājs ir diakons Gunārs Konstantinovs, bet jaunatne saņem zināšanas no Apustulisko oblāšu māsām.
Lūgšanu grupas
Draudzē darbojas sv. Faustīnes, Filemona, Filotejas lūgšanu grupas kā arī sv. Kamila jauniešu lūgšanu grupa, kas apvieno kalpošanu slimnīcās ar lūgšanu dzīvi. Tā nosaukta svētā Kamila no Lellis (Itālija) vārdā, kurš, pats būdams nedziedināmi slims, strādāja par slimnieku kopēju svētā Jēkaba slimnīcā. Dibinājis kongregāciju, kuras locekļi līdz ar nabadzības, šķīstības un paklausības solījumiem apņēmās kopt slimniekus, pat ja pašu dzīvība būtu briesmās.
“Marijas Leģions”
Sv. Jēkaba katedrālē mājo arī laju apustuliskā kopiena “Marijas Leģions”, kas gādā par slimnieku un nabagu (mājās, slimnīcās, sieviešu patversmē, sociālajā mājā un citur) garīgo aprūpi ar lūgšanām, piedāvājot garīgo literatūru un dievbijības priekšmetus, nepieciešamības gadījumā pie slimniekiem aicinot priesteri un palīdzot mirušo apbedīšanā.
Katedrāles ikdienas kalpojumi
Tāpat Katedrāles dzīve nav domājama bez apkopējām un dežurantēm, kuras uzticīgi pilda savus pienākumus. Svētā Jēkaba katedrālē darbojas bibliotēka, kuru vada Helēna Žigo un kuras krājumā interesenti var atrast gan grāmatas par reliģiskām tēmām, gan labu laicīgo literatūru, tai skaitā trimdas rakstnieku darbus. Dievnamā ir arī grāmatu galds, kur var iegādāties kristīgo literatūru.
Draudzē ar saviesīgiem pasākumiem tiek atzīmēti Baznīcas gada lielākie svētki – Ziemassvētki, Lieldienas, Vasarsvētki, kā arī tiek organizētas tikšanās ar draudzes garīdzniekiem un draudzes dzīvē iesaistītiem lajiem.
Adorācijas kapela un svētceļojumi
Iepretī senajam dievnamam mājo Adorācijas kapela, kura savā laikā tapusi pēc bijušā draudzes prāvesta pr. Antona Smeltera (1923-2010) iniciatīvas. 1989. gada vasaras beigās Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles draudze pirmā atklāti atsāka svētceļojumus uz Aglonu Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem, tādā veidā sagatavojot stipru garīgu pamatu Baltijas ceļa akcijai 23.augustā, līdz ar to valsts brīvības ceļam. Svētceļojumi no Katedrāles uz Aglonu turpinās joprojām. No 2019. gada Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle kā pieturas punkts iekļauta arī Svētā Jēkaba ceļā, kura galamērķis ir Santjago de Kompostellas svētvieta Spānijā.
Harizmātiskā kopiena “Effata”
Regulāri pulcējas un Kungu slavē harizmātiskā kopiena “Effata”, kuru kādu brīdi savā laikā vadījis arī arhibīskaps Z.Stankevičs. Šobrīd par kopienu atbildīgais ir Ģirts Reimats, tās brāļi un māsas bieži piedalās draudzes pasākumos, tos bagātinot ar liecībām un muzicēšanu.
Māksla un kultūra Jēkaba katedrālē:
Daudz cilvēku mākslu bauda ārpus baznīcas. Bet mākslai laiks atgriezties baznīcā šī sakustēšanās jau iesākusies – baznīcās, kur mājo dzīvas draudzes, notiek garīgās mūzikas koncerti, atbilstošas tematikas mākslas darbu izstādes, dažādu konfesiju draudzes iesaistās savu mītnes vietu kultūras norisēs. Arī Svētā Jēkaba katedrāles draudze ir iekļāvusies šajā dziļajā straumē – cilvēka pasaules vidū satveršanā un virzīšanā no laicīgā uz dievišķo caur skaisto.
Jau trešo gadu Jēkaba katedrāles draudze piedalījās Baznīcu naktī, neatceļot pasākumu pat ārkārtas stāvokļa periodā, kā arī jau otro gadu iesaistījās Rīgas pilsētas svētku pasākumos un jāpiemin, ka 2018. gadā ar piedalīšanos šajos pasākumos draudze iekļāvās Latvijas valsts 100 gadadienas svinību plūsmā.
Svētā Jēkaba katedrālē jau kādu laiku regulāri notiek arī ērģeļmūzikas koncerti, kuros koncertē gan Katedrāles mākslinieki, kuri ir draudzes “bērni”- sajūt tai piederību jo viņi un viņu ģimenes locekļi senajā dievnamā saņēmuši Sakramentus, kā arī pieaicinātie mākslinieki.
Draudzes dzīvi, atbilstoši Vatikāna II koncila izdotā dekrēta par laju apustulātu “Apostolicam actuositatem” Nr.26 ieteikumiem, koordinē Pastorālā padome, kuras sastāvā ir gan garīdznieki, gan laji.
materiālu sagatavoja
Stella Jurgena