Baznīca Vatikāna II koncilā risināja problēmas un jautājumus, kuri ir būtiski viņai, un tam ir liela teoloģiska nozīme Baznīcas izpratnei par sevi teorijā un praksē. Konkrēti parādīts, ka koleģiālais un sinodālais – kopīgā ceļa – princips Baznīcā saskan ar pāvesta institūciju un amatu.

Baznīcai kopīgā ceļā, saskaņā ar Vatikāna II koncilu, jārūpējas par personas visaptverošu attīstību, lai „attīstītos spēja apbrīnot, intuīcija, kontemplācijas spēja” (GS, 59: 1). Baznīcas dzīves, kopīgā ceļa un darbības priekšnosacījumi attiecas arī uz reliģisko brīvību, attiecībām ar nekristīgām reliģijām un ekumenismu.