40 gadi, kopš diakons uzticīgi kalpo Sv. Jēkaba katedrālē.
Pavasarī svinējām katedrāles diakona Gunāra Konstantinova dzīves apaļo jubileju un Katedrāles Vēstnesītī intervijā ar diakonu un rakstos par jubileju atskatījāmies uz viņa dzīves gājuma notikumiem. Savukārt 4. oktobrī aprit 40 gadi, kopš diakons uzticīgi kalpo Sv. Jēkaba katedrālē – sākumā kā katehēts un dežurants, kopš 1993. gada ordinēts diakons. Kalpošana ir svētību gadi ne tikai diakonam, katedrāles draudzei, bet arī citiem cilvēkiem, kuri šo gadu laikā sastapušies un kādu savas dzīves ceļa posmu, ļoti izšķirošos brīžos kopā ar diakonu ir nogājuši.
Diakona kalpošanu raksturo viņa kā harismāta darbība Svētā gara vadībā. Galvenās atziņas, ko esmu guvusi, pateicoties Dieva žēlastībai, ka nejauši iepazinos ar diakonu, ir šādas: Pateicība Dievam! Pilnīgi par visu pateicība Dievam. Arī par lietām, kas mums šķiet netaisnas un nepanesamas. Otrā atziņa: Ļauties Dieva vadībai jeb Cilvēks domā, Dievs dara, ko diakons parasti izsaka krieviski un kas tiešajā tulkojumā ir – Cilvēks izdara savus pieņēmumus (par lietām, notikumiem utt.), bet Dievs to visu sakārto. Trešā atziņa: Lēnam bez steigas, lai nepienāk pāragras beigas! Uz visu mūžu man paliks prātā diakona ieteikums lūgties konkrētā nodomā, disciplinējot sevi, un tas, kā viņš to ieteica: Ja tiks pasludināts pasaules gals un visiem vajadzēs sapulcēties Doma laukumā, tad pirms iziešanas uz Doma laukumu – šo lūgšanu! Tie ir netradicionāli pateikti, un varbūt tāpēc – tik neaizmirstami vārdi. Kā valodniecei, man, protams, ir interesanti, ka diakons par visiem runā minētajiem svešvārdiem, piemēram, morāle, organizēt, printeris utt., jautā: Un – kā tas būtu latviski? Arī mīlestība pret latvisku latviešu valodu ir viena no viņa personības iezīmēm. Protams, vislielākais paldies arī par to, ka manam dēlam ir iespēja, kalpojot svētdienās katedrālē, mācīties no diakona attieksmi pret Dievu un kalpošanu un tas, ko nozīmē vācu Ordnung – kārtība attieksmē pret saviem pienākumiem.
Pilno rakstu meklē 25. septembra vēstnesītī.