Pašreizējam Iestiprināšanas Sakramenta ritam – 50
1971. gada 15. augustā ar apustulisko konstitūciju Divinae Consortium Naturae sv. pāvests Pāvils VI apstiprināja pašreiz lietoto Iestiprināšanas Sakramenta ritu, norādot, ka
- Iestiprināšana ir viens „brīdis” ievadīšanā kristīgajā dzīvē, kad cilvēks, kas atdzimst Kristības sakramentā, tiek atbrīvots no grēka un kļūst par Dieva bērnu – tiek iekļauts Kristū. Bet jaunajai radībai ir jāaug un jākļūst aktīvai, tāpēc tai nepieciešama Iestiprināšanas sakramenta palīdzība. Savukārt, iestiprinātajiem kristiešiem jākļūst līdzīgiem Kristum viņa upurī un iekļautiem Baznīcas kopienā, lai darītu redzamu piederību Dieva tautai. Tas notiek Euharistijā. Visus šos trīs „brīžus” vieno Svētais Gars.
- Iestiprināšana ir Svētā Gara pilnības sakraments, kurā notiek jauna, pastāvīga, pastiprināta Svētā Gara izliešanās, kas palīdz sasniegt briedumu visām garīgajām dāvanām, kas tika saņemtas Kristības sakramentā.
- Iestiprināšana kā pilnveidošana ar līdzināšanos Kristum dinamiskā procesā, kurā kristietis aicināts uz izaugsmi, kļūt pilnīgi līdzīgs Kristum (sal. 2 Kor 3: 18; Ef 3: 16), lai, pateicoties Svētajam Garam, apustuļi un arī kristieši vispār patiesi spētu pildīt Kristus pravietisko, priesterisko un karalisko sūtību un darīt to, ko darīja Jēzus: dziedināt, dalīties ar nabagiem, drosmīgi liecināt, sludināt Dieva valstību.
- Iestiprināšana kā Baznīcas kopības sakraments, kuru sniedz bīskaps vai viņa norīkots priesteris. Tādējādi tiek uzsvērts, ka kristībā saņemtā jaunā dzīve pilnīgi var īstenoties tikai Baznīcā kopā ar citiem kristītajiem. Kļūt par līdzdalībnieku Baznīcā nozīmē arī saņemt Euharistijas sakramentu, kas ir iniciācijas kulminācija, lai tā pastāvīgi uzturētu jauno dzīvi, kas saņemta Kristības un Iestiprināšanas sakramentā.
- …. Pilnais raksts pieejams Jēkaba katedrāles vēstnesītī (Nr. 12 (384) 2021. gada 1. augusts)
Rakstu tālāk vari lasīt Jēkaba katedrāles vēstnesītī šeit:
