Sv. Dominika dzimšanai mūžībā – 800
Dominiks nāca šajā pasaulē 1170. g. 8. augustā un piederēja divām dižciltīgām ģimenēm: Guzmaņiem un Azasiem. Viņa ģimene izcēlās ar sociālo stāvokli un tikumību. Viņa māte ir svētīgā Juanna no Azas. Viņa brālis, kas sekoja ordenī, ir svētīgais Mannes. Tētis Dons Felix arī pieminēts kā dižciltīgs un cēls cilvēks.
Sv. Dominika dzimtā vieta ir Caleruega – tur jau 1234. – 1235. gadā viņa brālis, svētīgais Mannes uzcēla viņa godam baznīciņu, kad Spānijā pienāca ziņas par viņa kanonizāciju. 16. gadsimtā tur tika uzcelta lielāka baznīca. Bērnu kristīja draudzes sv. Sebastiana baznīcā, kas vēl pastāv. Viņa kristību traukā vēlāk kristīja Filipu IV 1605. gadā un visus vēlākos Spānijas karaļa dēlus. Kristību trauku pārvietoja uz sv. Pāvila dominikāņu baznīcu Valladolid.
Dominiks raksturā veidojās savā dižciltīgā ģimenē un pie sava tēvoča – priestera Gumiela no Izán. 24.g. vecumā ordinēts par priesteri. Vēlāk pāvests Gregorijs IX par viņu izteicās: „Es pazinu viņu kā cilvēku, kas pilnībā sekoja apustuliskajai regulai un kas, bez šaubām, arī debesīs ir tiem pievienots godībā.” Šajā teikumā izteikta Dominika dzīve, kā arī viņa dibinātā ordeņa veidols un izpratne.
13. gadsimtā, tāpat kā tagad, viļņojās domas, plauka dedzīga mācību apguve un ļaudis kvēli iesaistījās sociālās apspriedēs. Daudz gāja runu par jaunas lietu kārtības veidošanu, un tas tiešām sāka īstenoties, ieviešot atsevišķas izmaiņas cilvēku attiecībās.
Sv. Dominiks ar savu aso prātu atbilstoši izprata, ka šajā jaunajā lietu kārtībā kristīgā reliģija lielā mērā būs saistīta ar prāta darbību. Vienlaikus visu viņa domāšanu pārņēma cēlais ideāls par apustulisku dzīves veidu, ar kuru cilvēki būs evaņģelizēti ar Dieva Vārda sludināšanu; par to liecinās tāds dzīves veids, kas cieši pieskaņots divpadsmit apustuļu piemēram.