No māsas Lienītes arhīva:
Mātes dienai – 9. maijā no svinībām katedrālē 1990.g. (13.maijā). Māsas Lienītes uzruna:
Šodien mēs atzīmējam Mātes dienu, un lūk, mūsu bērni un mātes, un vecmāmiņas daudz, daudz ir saradušies mūsu baznīcā. Mēs, būdami ticīgie cilvēki, uzaicinām lūgties Dieva svētību gan mātēm, gan viņu bērniem.
Kārtība būs sekojoša: Vispirms bērni lūgsies par savām mātēm, arī nodziedās kādu dziesmiņu, ko viņi ir mācījušies. Pēc tam mātes lūgsies par saviem bērniem. Bērni un mātes atkārto tos teikumus, ko es teikšu priekšā. Pēc tam dosimies pie Dievmātes altāra, un tur palūgsim arī Dievmāti.
[dzied:] Dari mani, mīļais Jēzu
Tā kā saules stariņu
Lai es apkārtnē un mājā
Gaiši, gaiši mirdzētu[Bērni atkārto:] Mīļo Dieviņ, svētī manu māmiņu un vecmāmiņu! Dod viņām labu veselību un ilgu mūžu. Un Dieva svētību visu mūžu dzīvojot. Tagad noskaitīsim vienu pātaru… Paldies Tev, māmiņ, par negulētām naktīm, Par katru solīti, ko Tu mani vadīji dzīvē, Par visām Tavām rūpēm, Par negulētām naktīm, Par visu labo un gaišo, ko Tu man dod(i) dzīvē. Kungs, svētī mūsu māmiņas un vecmāmiņas.
Tagad lūgsies mātes un vecmāmiņas Dievu par saviem bērniem. Būtu ļoti vēlams, ka jūs uzliktu, pienākot klāt, uz pleca savam mazajam roku. Veltīsim mūsu bērnus Dievam. Svētais Dievs, svētais varenais Dievs, svētais mūžīgais Dievs, Šodien – Mātes dienā – mēs novēlam savus bērnus Tavā gādībā. Vadi viņus pa saviem dzīves ceļiem, Stāvi viņiem klāt bēdās un priekos. Dod, lai viņi dzīvotu kristīgās morāles gaismā, Lai viņi izaugtu par labiem un godīgiem cilvēkiem! Svētī viņus, ak, Kungs, un paņem viņus, Lai viņi, ejot dzīves takas, nonāktu mūžīgā laimē Debesīs!
[Bērni pāriet pie Dievmātes altāra. Māsa Lienīte saka:]
Vārds „māte” ir svēts vārds. Kāpēc? Tāpēc, ka nav pasaulē skaistāku vārdu kā „māte”. Nav skaistāku dziesmu, kas veltītas tieši mātei. Nav skaistāku un stiprāku lūgšanu kā mātes lūgšanas par saviem bērniem. Nav dziļāku nopūtu tad, kad māte uztraucas, domā, par saviem bērniem. Visi viņas soļi, viņas gaitas, viņas lūgšanas, viņas cerības, prieks, izmisums – tas viss ir ļoti dziļš, jo neviens tik ļoti neizjūt, kā to izjūt māte. Mūsu Eminence Kardināls [Julijans Vaivods] teica skaistus vārdus. Kad viņš, pa logu skatoties, redz māti ejam ar bērnu, tad viņam gribas viņu svētīt un viņam liekas, ka tā ir cēlāka sieviete, kas ved pie rokas savu bērnu.
Un, lūk, padomāsim par šo vārdu nopietnību. Cik skaisti vārdi! Šodien, kad daudzas mātes, kaut gan negribas par šo jautājumu runāt, atsakās audzināt bērnus un nonāvē viņus jau nedzimušus, mēs sakām: „Paldies” tām mātēm, kas – 8 – Nr. 8(380) 2021. gada 9. maijs uzdrošinās audzināt, rūpēties un izvadīt dzīvē bērnu.” Kādreiz viena māte teica man tādus vārdus: „Man ir trīs bērni, bet par mani smejas citi, ka man tik daudz bērnu, bet, kad viņi ir pasaulē, neviens no viņiem nav lieks. Un es esmu priecīga, ka man viņu ir trīs, ne viens un ne divi.” Un vēl vairāk šodien gribas pateikties tām mātēm, kuras iedrošinās audzināt vairāk kā trīs, četrus un piecus, vai cik Dievs devis. Lai Dievs palīdz un svētī tās daudzbērnu mātes, kuras uzņēmušās lielas rūpes par saviem bērniem, kuras nebaidās grūtību, bet domā, ka divi bērni ir mūsu tautas nākotne. Un tāpēc visdziļākās, skaistākās lūgšanas gribas veltīt Dievam par tām mātēm – varonēm, kuras droši, ar lielu pacietību un mīlestību, neskatoties uz smagām rūpēm, tomēr uzdrošinās audzināt bērnus. Paldies viņām, paldies visām tām vecmāmiņām, kuras tāpat kā mātes izvadījušas ceļā ne vienu, bet divas paaudzes. Viņas tāpat kā mātes dzīvo līdzi, kaut gan viena otra jau pieāķēta pie slimības gultas, bet viņa vienmēr domā, ko dara mana meita, ko dara mans dēls, ko dara mans mazbērns, un vienmēr viņai ir rūpes par to, kas viņš būs, kāds viņš izaugs, un, lūk, šodien man gribas jums visiem pateikt, ka mums ir ļoti skaists, drošs palīgs un droša ceļvede – tā ir Debesu Māte. Ir tāda lūgšana, kurā ir teikts, ka nav tāda gadījuma, ka kāds būtu vērsies pie Dievmātes un viņa būtu noraidījusi un nebūtu uzklausīts. Tāpēc mēs šodien, atnākot no galvenā altāra, kur mēs pielūdzām Pestītāju zem maizes zīmēm, atnācām arī pie Mātes altāra, pie tās Mātes, kura bija svētības pilna, kura audzināja mums pasaules Pestītāju, kura vadīja viņu dzīvē, gādāja, rūpējās, palikdama pati ļoti pazemīga un, liekas, ļoti neievērojama, bet taisni tāpēc Dievs viņu ir atalgojis par lielo pazemību. Un šodien pasaules tautas godina, pielūdz Dievmāti, un lūdz viņu palīgā. Un mēs arī lūgsim Debesu Māti un novēlēsim viņai savus bērniņus, lai Dieva Māte viņus paņem savā gādībā, tad mēs varam būt droši, ka mums izaugs labi bērni, laba nākamā maiņa.
