Kopā ar Dievu ceļā (turpinājums)

Baznīca atrodas ceļā kā kopība, kurā cilvēki, kurus no mūžības ir izvēlējis Tēvs savā mīļotajā Dēlā, Kristū atrod ceļu, kā sasniegt mērķi, kas viņiem nosprausts kā pieņemtajiem bērniem. Viņi vienojas ar Kristu, kļūstot viņa Miesa. Caur Viņu viņi atgriežas pie Tēva vienoti ar visu, kas ir debesīs un virs zemes (sal. Ef 1:3-10). Vēsturiski šis Dieva plāns īstenojas tad, kad Jēzus iestāda Baznīcu, kuru vispirms pasludināja un tad dibināja ar savu Asiņu upuri un apustuļiem uzticēto pienākumu ganīt viņa ganāmpulku.

Lai īstenotu šo no mūžības Dieva gribēto cilvēku vienotību Kristū, būtiska nozīme bija bauslim, kuru pats Jēzus nosauca par savu (sal. Jņ 15: 12). To viņš
nosauca par „jaunu bausli.” „Es jums dodu jaunu bausli, lai jūs cits citu mīlētu; lai, tāpat kā es jūs mīlēju, arī jūs cits citu mīlētu” (Jņ 13: 34). „Tas ir
mans bauslis, lai jūs cits citu mīlētu, kā es jūs esmu iemīlējis” (Jņ 15: 12). „Es esmu vīnakoks, jūs atvases. Kas paliek manī un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs nekā nespējat darīt” (Jņ 15: 5). Tāpēc Jēzus sekotājus aicina: „Palieciet manā mīlestībā” (Jņ 15: 9). Mācekļu saime, kas sakņojas mīlestībā, ar kādu pats Kristus viņus mīlēja, ir Baznīca, Kristus Miesa, kuras locekļi mīl Kristu un viņā mīl viens otru. Tomēr, tā ir mīlestība, kas nāk no mīlestības, ar kādu pats Jēzus viņus mīl, un saistās ar Kristu, Dieva – Cilvēka mīlestības avotu, tas ir, Trīsvienības kopību.